Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā britu raidsabiedrībai BBC paudis nopietnu satraukumu par to, kā karš Irānā ietekmē Ukrainas izredzes uz mieru.
Viņš atzina, ka šobrīd viņam ir ļoti slikta priekšnojauta par tālāko notikumu attīstību. Zelenskis norādīja, ka Tuvo Austrumu konflikts ir kļuvis par galveno šķērsli sarunām, kuras šobrīd tiek nepārtraukti atliktas. Viņaprāt, miera procesa bremzēšanai pašlaik ir tikai viens iemesls – karš Irānā.
Aicinājums lielvalstu līderiem
Vizītes laikā Londonā Zelenskis vērsa uzmanību uz nesaskaņām starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Lielbritānijas premjeru Kīru Stārmeru. Viņš aicināja abus līderus nolikt malā domstarpības, tikties un atrast kopīgu valodu, lai palīdzētu Ukrainai. Šis aicinājums izskanēja pēc tam, kad Tramps kārtējo reizi bija publiski kritizējis Stārmeru. Ukrainas prezidents uzskata, ka Rietumu vienotība šobrīd ir svarīgāka nekā jebkad agrāk.
Kopš 2026. gada sākuma Ukraina, Krievija un ASV ir mēģinājušas vienoties par mieru vairākās trīspusējās sarunās. Janvārī un februāra sākumā delegācijas tikās Abū Dabī, bet februāra vidū tikšanās notika Ženēvā. Bija paredzēts, ka nākamā sarunu kārta Abū Dabī notiks no 5. līdz 8. martam, taču viss mainījās 28. februārī. Tajā dienā Izraēla un ASV sāka karadarbību pret Irānu, un plānotā tikšanās vairs nenotika. Tagad Ukrainas miera process ir palicis otrajā plānā, jo pasaule ir fokusējusies uz jauno konfliktu Tuvajos Austrumos.
Nesaskaņas par sankcijām pret Krieviju
Karš Irānā ir izraisījis strauju naftas cenu kāpumu visā pasaulē. Lai mēģinātu stabilizēt situāciju tirgū, ASV ir nolēmušas mīkstināt sankcijas pret Krievijas naftas tirdzniecību. Šāds solis ir radījis neapmierinātību citās valstīs. Lielbritānija jau paziņojusi, ka neplāno sekot ASV piemēram un nemazinās spiedienu pret Krieviju. Londona joprojām uzstāj, ka sankcijas ir jāsaglabā pilnā apmērā, neskatoties uz svārstībām energoresursu tirgos.
Zelenskis vizītē Londonā ieradās otrdien, cerot gūt atbalstu tieši šajā jautājumā. Viņu uztrauc, ka ekonomiskie apsvērumi un bailes no dārgas degvielas var likt rietumvalstīm mazināt atbalstu Ukrainai. Kamēr lielvalstis mēģina glābt savu ekonomiku un risināt situāciju Hormuza šaurumā, miera sarunas Ukrainā joprojām atrodas uz pauzes bez skaidrām prognozēm par to atsākšanu.
